Svarīgā kalcija un fosfora mijiedarbība
Kalcijs ir būtisks minerāls kaulu un zobu augšanai un uzturēšanai. Tas attiecas gan uz kaķiem, gan uz cilvēkiem, un tas ir salīdzinoši labi zināms fakts. Tomēr – tāpat kā daudzi procesi organismā – kalcijs nedarbojas pilnīgi viens pats. Veselīgai kalcija līdzsvaram ir nepieciešams arī fosfors. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai kaķa fosfora uzņemšana atbilstu tā kalcija uzņemšanai.
Kalcija un fosfora ieguvumi
Mēs jau iepriekš esam rakstījuši par kalciju, tāpēc daži no šiem punktiem jums var būt pazīstami. Fosfora darbība un ieguvumi ir mazāk zināmi, tāpēc šeit tos paskaidrosim sīkāk:
- Kaulu veselība: Kalcijs un fosfors darbojas kopā, lai nodrošinātu pareizu kaulu blīvumu un struktūru. Tie ir būtiski stipru kaulu un zobu attīstībai un uzturēšanai. Tikai ar pietiekamu fosfora daudzumu organismā kauli var absorbēt vajadzīgo kalcija daudzumu.
- Metabolisms: Fosfors ir iesaistīts dažādos vielmaiņas procesos, tostarp enerģijas ražošanā. Tas spēlē galveno lomu ATP (adenozīntrifosfāta) veidošanā, kas ir šūnu “enerģijas valūta”. Bez pietiekama fosfora pastāv risks, ka ATP netiks saražots pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu veselīgu šūnu dalīšanos. Fosfora trūkums tādējādi var ietekmēt visu kaķa organismu.
- Šūnu signālu pārraide un struktūra: ATP trūkums nav vienīgais risks, ko fosfora deficīts var radīt visam organismam. Kopā ar kalciju fosfors ir svarīgs pareizas šūnu funkcijas uzturēšanai. Tas ir DNS un RNS komponents, kas ir nepieciešams šūnu replikācijai.
- Muskuļu darbība: Kalcijs ir būtisks muskuļu kontrakcijām. Tas palīdz muskuļiem, tostarp sirdij, darboties pareizi.
- Nervu impulsu pārraide: Kalcijs piedalās nervu impulsu pārraidē. Tas ir nepieciešams, lai koordinētu reakcijas un uzturētu pareizu komunikāciju starp nervu sistēmu un muskuļiem.
- Laktācija un grūtniecība: Augt un barot citu būtni, kurai ir kauli un zobi, nozīmē, ka ievērojama daļa uzņemtā kalcija tiek nodota pēcnācējam, kas var kaitēt mātei.
- Hormonālās funkcijas: Kalcijs piedalās arī hormonu sekrēcijā, tostarp to, kas ietekmē vielmaiņu un vispārējo veselību.
Kalcija un fosfora saistība
Ciešā saikne starp kalciju un fosforu ir saistīta ar to, kā kalcija līmenis izpaužas asinīs. Puse kalcija asinīs ir jonu formā (Ca++), bet pārējais ir saistīts ar fosfātiem vai proteīniem. Ja organismā nav pietiekami daudz fosfora, kalcija līmenis asinīs arī pazeminās. Tad organisms mēģinās paaugstināt kalcija līmeni, absorbējot vairāk kalcija no pārtikas gremošanas laikā vai – vēl sliktāk – izdalot to no kauliem, padarot tos vājākus.
Uzņemt vairāk kalcija bez fosfora var neļaut organismam noglabāt šo kalciju kaulos, jo nepietiek fosfora, kas palīdzētu to transportēt. Tāpēc šo divu minerālu līdzsvars ir tikpat svarīgs kā katrs no tiem atsevišķi. Šī “sadarbība” starp kalciju un fosforu ietekmē arī nieres un urīnpūsli. Nieru uzdevums ir regulēt minerālus organismā. Kad ir kāda minerāla pārpalikums vai trūkums, tas rada slodzi nierēm. Sakarā ar kalcija un fosfora saistību pārāk liels vai pārāk mazs daudzums no viena vai otra var izraisīt nieru slimības.
Tiešā nieru funkcijas sekas ir ietekme uz urīnpūsli. Minerāla pārpalikums liks nierēm to izvadīt, nonākot urīnceļos un radot tur disbalansu. Veselīgs kalcija un fosfora līdzsvars var palīdzēt novērst urīnakmeņu veidošanos, kas ir izplatīta kaķu veselības problēma.
Kalcija un fosfora avoti
Kaķi parasti iegūst šos minerālus no dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, gaļas un zivīm, kas dabiski ir bagātas ar kalciju un fosforu. Nodrošinot, ka kaķa uzturā ir pareizs šo minerālu daudzums, var veicināt ilgu un veselīgu dzīvi. Tikai no gaļas sastāvošs uzturs nodrošinās visus kaķim nepieciešamos kalcija un fosfora daudzumus – un pats galvenais – pareizā proporcijā vienam pret otru. Ja kaķu barībā ir graudi, kā tas ir dažos gadījumos, fosfors var būt daļēji saistīts ar fitīnskābi. Tas var samazināt fosfora uzsūkšanos un radīt nevēlamu šo minerālu nelīdzsvarotību.
Optimālajai pieejamā kalcija un fosfora attiecībai kaķa organismā jābūt starp 0,9 un 1,1 pret 1. Lai sasniegtu šo attiecību, barībā jābūt nedaudz vairāk kalcija, apmēram 1,1–1,4 reizes vairāk nekā fosfora. Uz etiķetes tas ir norādīts sadaļā “Analītiskās sastāvdaļas” kā “Ca:P = 1,1:1” vai “Ca:P = 1,4:1”.
Sabalansēta kalcija un fosfora attiecība (Ca:P attiecība)
Nieru darbība: Nieres spēlē izšķirošu lomu minerālu regulēšanā organismā. Nesabalansēta Ca:P attiecība var radīt pārmērīgu slodzi nierēm un potenciāli izraisīt nieru slimības.
Urīnceļu veselība: Pareiza Ca:P attiecība var palīdzēt novērst urīnakmeņu veidošanos, kas ir bieži sastopama kaķu veselības problēma, īpaši tēviņiem.
Sabalansēta uztura nodrošināšana: Veselam kaķim Ca:P attiecībai uzturā jābūt aptuveni 1:1 līdz 2:1.
Slimību profilakse
Veselīga uztura nodrošināšana kaķiem palīdz novērst slimības un dažas novecošanās pazīmes. Jo īpaši “klusās” slimības, piemēram, nieru slimības, parasti tiek diagnosticētas tikai tad, kad tās jau ir diezgan progresējušas. Kaķi mēdz neizrādīt diskomfortu, līdz tas kļūst neizbēgami. Nieru slimību var diagnosticēt ātri, taču ilgstoša ārstēšana ir dārga. Ilgtermiņā ir daudz lētāk no paša sākuma novērst nieru bojājumus, nodrošinot, lai kaķa barībā būtu pareizi minerāli pareizās proporcijās.
Vai zinājāt? Hroniska nieru slimība ir bieži sastopama pieaugušu un vecāku kaķu slimība. Fosfora (P) daudzums uzturā arvien vairāk tiek uzskatīts par faktoru, kas paātrina nieru slimības attīstību. Augsts fosfora (P) līmenis uzturā un zema kalcija un fosfora attiecība (Ca:P) ir saistīti ar nieru bojājumiem kaķiem.
Šis ieraksts tika tulkots, izmantojot mākslīgo intelektu, lai tas būtu pieejams jūsu valodā.
